Laflora sadarbībā ar Latvijas universitātēm un zinātniekiem veic pētījumus, kā arī piedalās starptautiskos projektos, kas saistīti ar uzņēmuma ilgtermiņa ilgtspējas plāniem.
Ilgtspēja
Pētījumi
Inovatīvi kūdras produkti
Pētījumi jaunu substrātu un produktu ieviešanai
Sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti notiek pētījumi par jaunu, inovatīvu produktu izstrādi un ieviešanu ražošanā, kas atbilstu ilgtspējas nosacījumiem, piemēram, siltumizolācijas materiāli no kūdras.
Tāpat uzsākts pētnieciski eksperimentālais darbs pie dažādu dārzkopības substrātu izpētes, izmantojot tādas piedevas kā kokšķiedru, salmus, sfagnu sūnas, kā arī kompostu, lai augsta kūdras pieprasījuma laikā varētu nodrošināt klientus ar substrātiem, atbilstoši ES Zaļā kursa uzstādījumiem. Pētījums tiek veikts sadarbībā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Ezeru un purvu izpētes centru un Stādu audzētāju biedrību.
Ietekme uz vidi
Kūdras substrāta dzīves cikla analīze (Life cycle analysis)
Sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes zinātniekiem 2022. gadā veikta Laflora kūdras substrāta dzīves cikla analīze un veikts pētījums, kas pierāda, ka kūdras substrāta izmantošanai dārzkopībā ir ievērojami – līdz pat septiņām reizēm – mazāka kopējā ietekme uz vidi nekā ES biežāk izmantotajām dārzkopības substrātu alternatīvām – minerālvates un kokosšķiedras substrātiem. Pētījuma zinātniskā publikācija publicēta vienā no ietekmīgākajiem zinātniskajiem žurnāliem pasaulē vides zinātnēs - “Journal of Cleaner Production” (Vol.378, 2022).
Veikta pilna dzīves cikla analīze produkta ražošanai (ieguve, ražošana, pārstrāde un izmantošana), lai novērtētu gan ieguves procesā, gan produktu izmantošanā radītās un piesaistītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā arī darbības ietekmi uz klimatu, ekosistēmām, cilvēka veselību un resursiem.
Rekultivācija
Projekts “PLUS Change”: zemes izmantošanas stratēģiju plānošana – bioloģiskās daudzveidības, klimata un sociālo mērķu sasniegšana
Horizon programmas projekta mērķis ir radīt zemes izmantošanas stratēģijas un lēmumu pieņemšanas procesus, kas atbilst klimata, bioloģiskās daudzveidības un cilvēku labklājības ilgtspējas mērķiem. Būtiskākais ieguvums Laflora dalībai projektā ir iespēja strādāt pie zemes izmantošanas stratēģijām, kas veicina ilgtermiņa politikas mērķu sasniegšanu un zemes izmantošanas stratēģiju īstenošanu, kā arī sniegt ieteikumus zemes izmantošanas pārvaldības sistēmas izmaiņām.
Projektā piedalās 23 partneri no 14 valstīm. Projekta ietvaros paredzēti un jau notikuši vairāki darbsemināri kopā ar iesaistītajām pusēm, kas ir gan ministrijas, gan nevalstiskās organizācijas un zemes īpašnieki. Tāpat plānotas vizītes un semināri Kaigu kūdras purvā, kas ir šī projekta pilotteritorija Latvijā.
Projektu Latvijā īsteno SIA “Baltic Studies Centre” un tas ilgs līdz 2027. gada maijam. Vairāk
Pētījumi paludikultūru audzēšanai un oglekļa piesaistes projektu realizācijai
Kaigu purva vēja parka un zaļās industriālās zonas plāni iet roku rokā ar bioloģiskās daudzveidības atjaunošanu kā vienu no rekultivācijas pasākumiem. Veikts zinātnisks pētījums par veģetāciju un ūdens monitoringu paludikultūru audzēšanas un oglekļa piesaistes projektu realizācijai.
Tāpat veikti eksperimentāli paludikultūru stādījumi, lai apzinātu to potenciālu rekultivācijā.
Tas dod pamatu plānot zemes izmantošanas stratēģiju ar lielāko iespējamo atdevi.
Projekts “LIFE REstore”: bijušo kūdras ieguves lauku rekultivācija
Laflora 2015.-2019. gadā piedalījās Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotajā EK vides un klimata programmas LIFE projektā “LIFE REstore”. Laflora Kaigu purvā sadarbībā ar Valsts mežzinātnes institūtu “Silava” tika ierīkota viena no projekta rekultivācijas veidu demonstrāciju teritorijām – 10 ha platībā veikts Latvijā vēsturiski lielākais zinātniskais pētījums par bijušajiem kūdras ieguves laukiem piemērotākajām koku sugām apmežošanai un augsnes ielabošanu ar koksnes pelniem.
Noskaidrots, ka priežu stādījumi no klimata aspekta ir efektīvākais bijušo kūdras ieguves lauku rekultivācijas veids. Tāpat noteikts optimālais augsnes ielabošanas apjoms ar koksnes pelniem. Vairāk
Atjaunīgā enerģija
Projekts “BioWIND”: sabiedrības atbalsta uzlabošana vēja enerģijai ES reģionos, pielietojot uz vidi un sabiedrībā balstītu plānošanu
Interreg programmas projekta galvenais mērķis ir stimulēt vēja enerģētikas attīstību Eiropas reģionos. Projekts atbalstīs Eiropas reģionālās iestādes, izmantojot pieredzes apmaiņu, politikas apguvi un labo prakšu piemērus, lai veicinātu vēja enerģētiku, ņemot vērā klimata, bioloģiskas daudzveidības aspektus un sabiedrības viedokli, lai aizsargātu bioloģisko daudzveidību, pārvarētu normatīvos šķēršļus un nodrošinātu sociālo akceptu.
Projektā piedalās 11 partneri, kuri pārstāv 8 valstis. Latvijā projektu īsteno biedrība “Baltijas krasti” un Zemgales plānošanas reģions. Projekta ietvaros plānotas mācību vizītes un starptautisko darba grupu sanāksmes uzņēmumā Laflora. Darba grupu vizītēs piedalīsies ne tikai starptautiskie eksperti vēja enerģētikas jautājumos, bet arī eksperti no Latvijas Valsts vides dienesta, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī vairāku pašvaldību pārstāvji. Projekts ilgs līdz 2027. gada 1. martam. Vairāk
Projekts “GreenIndustrialAreas”: Starptautiska sertifikācijas standarta un instrumentu izstrāde, lai veicinātu enerģētikas pāreju zaļajās industriālajās zonās
Interreg programmas projekta mērķis ir izstrādāt un ieviest standartu zaļo industriālo zonu sertificēšanai, lai veicinātu to mērķtiecību uz klimatneitralitāti un plaši ieviestu inovācijas CO2 emisiju samazināšanai rūpnieciskajās zonās.
Notikuši gan darbsemināri, gan partneru tikšanās Dānijā, Polijā, Somijā, lai dalītos pieredzē ar zaļo industriālo zonu darbību, izstrādājot sertifikācijas kritērijus, kas balstās uz atjaunojamiem energoresursiem un zemes izmantošanu sinerģijā ar aprites ekonomiku.
Projektā piedalās 10 partneri no 7 valstīm, un Latvijā tā partneri ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Zemgales plānošanas reģions. Laflora projektā piedalās kā pilotteritorija ar Kaigu purva vēja parku un zaļo industriālo zonu. Projekts ilgs līdz 2025. gada decembrim. Vairāk