Jauns globāls pētījums liecina, ka temperatūras paaugstināšanās var samazināt uzkrātā oglekļa daudzumu mitrājos un purvos. Pie šāda secinājuma nonāca starptautiska 110 zinātnieku liela komanda, kura pētīja zaļās un rooibos tējas sadalīšanās tendences 180 mitrājos 28 valstīs pētījumā "Climate Effects on Belowground Tea Litter Decomposition Depend on Ecosystem and Organic Matter Types in Global Wetlands".
Pētījumā iekļautās eksperimentu vietas.
Pētījumā, kas publicēts prestižajā zinātniskajā žurnālā “Environmental Science and Technology”, piedalījās arī zinātnieks Normunds Stivriņš (Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte, Latvijas Universitāte; Meža un vides zinātņu fakultāte, Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju Universitāte; Ģeloģijas nodaļa, Tallinas Tehnoloģiju Universitāte; Ezeru un purvu izpētes centrs), kurš veica attiecīgo eksperamentu ar tējas maisiņiem SIA "Laflora" Kaigu purvā Zemgalē.
Zemā tipa kūdrā 15 cm dziļumā tika ievietoti divu tipu tējas maisiņi un turpmāko trīs gadu garumā mērīts organiskās masas izmaiņas. Iegūtie rezultāti tālāk izmantoti, lai aprēķinātu oglekļa saglabāšanās tendences Kaigu purvā, kas papildināja globālo rezultātu kopu no citiem mitrājiem un purviem.
Tējas maisiņu eksperiments Kaigu purvā (zemā tipa kūdras apstākļos).
Zaļās tējas maisiņi satur organisko vielu, kas viegli sadalās, savukārt rooibos tējas organisko vielu sadalīšanās notiek lēnāk. Tējas maisiņu izmantošana nodrošina vienkāršu un standartizētu veidu, kā noteikt, kā klimats, biotopa un augsnes tips ietekmē oglekļa sadalīšanās ātrumu mitrājos un kūdrājos. Tieši šo abu tējas veidu atšķirības ļāva pētniekiem iegūt pilnīgaku priekšstatu par mitrāju oglekļa uzkrāšanas spēju.
Lai arī tējas maisiņu izmantošana zintātnē ir pārbaudīta un aprobēta metode, lai noteiktu oglekļa izdalīšanos no augsnes atmosfērā, šī ir pirmā reize, kad tējas maisiņi izmantoti tik plaša mēroga un ilgtermiņa pētījumam mitrājos un kūdrājos.
Iegūtie rezultāti liecina, ka kopumā, augstākas temperatūras veicināja organiskās vielas sadalīšanos, kas samazina oglekļa saglabāšanos augsnē un kūdrā. Secināts, ka saldūdens mitrāji un plūdmaiņu mitrāji saglabāja visvairāk tējas masas, kas norāda uz lielāku oglekļa uzkrāšanās un saglabāšanās potenciālu šajās ekosistēmās. Kaigu purvā iegūtie dati liecina, ka, lai arī organiskais materiāls, kurš no jauna uzkrājies zemā tipa kūdrā var būt jutīgs pret temperatūras paaugstināšanos, šī ekosistēma ir ar lielāku oglekļa uzkrāšanās potenciālu salīdzinājumā ar citiem mitrāju veidiem.
Plašāk lasīt rakstā "Climate Effects on Belowground Tea Litter Decomposition Depend on Ecosystem and Organic Matter Types in Global Wetlands" zinātniskajā žurnālā "Environmental Science & Technology".
