Latvijā kūdras ieguve ir ilgtspējīga. Purvi klāj 10% no Latvijas teritorijas. Kūdras ieguve notiek tikai 4% no visiem purviem Latvijā. Kūdras ieguve ir lēns process – vienā purvā kūdras ieguve notiek vairākus gadu desmitus.
Kūdra Latvijā ir lēni atjaunīgs resurss, nevis fosils resurss. Pateicoties Latvijas klimatiskajiem apstākļiem ik gadu dabiskajos purvos uzkrājas aptuveni 1,6 milj. t kūdras (pieņemot, ka vidējais uzkrāšanās ātrums ir 2 mm gadā). Vidēji gadā kūdras nozare kopumā iegūst ap 0,95 milj.t kūdras. Tādējādi kūdras pieaugums ik gadu ir ap 0,65 milj.t. Kūdras uzkrāšanās bilance Latvijā ir pozitīva.
Kūdra iekļaujas ES Zaļajā kursā. 31% no Eiropas profesionālās dārzkopības pārtikas audzēšanai balstās uz Latvijas kūdru. Koku stādus apmežošanai nevar izaudzēt bez kūdras. Kūdrai nav plaši pieejamu, videi nekaitīgu alternatīvu.
Nozare rada samērīgas emisijas. Kūdras ieguve un pārstrāde rada CO2 emisijas, līdzīgi kā jebkura ražošana. Tomēr starptautiskajā emisiju uzskaitē netiek ņemts vērā, ka:
- Iegūtā kūdra tiek izmantota dārzkopības substrātu ražošanai. Tajos audzē pārtiku, koku stādus, dekoratīvos augus, kas piesaista oglekli no atmosfēras.
- Zinātniskos pētījumos apstiprināts, ka faktiskās emisijas no kūdras ieguves laukiem Latvijā ir pat divas reizes zemākas, nekā pieņemts starptautiski uzskatīt. Vairāk
- Dārzkopības kūdras izmantošana nerada tūlītējas, liela apjoma emisijas kā enerģētiskā kūdra, kuru sadedzinot rodas tūlītējas emisijas. Starptautiskajā emisiju uzskaitē netiek izdalīta atšķirība starp abiem kūdras veidiem.
Ietekme uz vidi samazināta. Pirms kūdras ieguves tiek veikta Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, paredzot ietekmju mazināšanu. Tāpat jau pirms kūdras ieguves tiek plānota kūdras ieguves lauku rekultivācija jeb tālāka izmantošana pēc kūdras ieguves pabeigšanas.
*Saskaņā ar VARAM izstrādātajām Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnēm 2020.-2030 un Latvijas Kūdras asociācijas datiem.
