5.-6. jūlijā Laflora piedalījās sarunu festivālā “LAMPA”, atbalstot Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) diskusiju telts darbību un piedaloties organizācijas rīkotajās diskusijās, kas piesaistīja ap 650 klausītāju.
Uzņēmumam īpaši nozīmīga bija diskusija “Zaļš vairs nav tikai zaļš – kā vērtēt vides, sociālos un pārvaldības ilgtspējas principus?”, kurā četri uzņēmumi – Laflora, CleanR Grupa, Rimi Latvija un Latvenergo – dalījās pieredzē ar izaicinājumiem un ieguvumiem, ar ko darba devēji saskaras ceļā uz ilgtspējīgu attīstību gan novērtējot ilgtspēju, gan izstrādājot un ieviešot uzņēmumos ilgtspējas stratēģijas.
Uzņēmumu Laflora diskusijā pārstāvēja tā attīstības direktore Sabīna Alta, uzverot, ka “Latvija sev izvirzītos klimata mērķus nevar sasniegt politiskā ceļā – to var paveikt tikai uzņēmumu un publiskā sektora kopdarba rezultātā. Būtiska ir arī izpratnē balstīta uzņēmumu motivācija ieguldīt resursus savā attīstībā, un tam var palīdzēt vai arī to kavēt politiski lēmumi, stratēģiski dokumenti un publiskā sektora piedāvātais atbalsts uzņēmējdarbībai. Laflora ir uzkrāta vērtīga pieredze gan ilgtspējas novērtēšanā, gan reālu pasākumu ieviešanā, kas var dot savu artavu arī valstisku mērķu sasniegšanā.”
Runājot par uzņēmumu biznesa modeļa sasaisti ar ilgtspēju, S. Alta min, ka kūdras nozare ir lielisks piemērs, kur ārējās ietekmes –vides, regulējuma, finanšu sektora ietekme – liek nozares spēlētājiem pārskatīt biznesa modeli, kurā tie līdz šim ir strādājuši. Laflora sākusi šos riskus apzināties: atkarību no regulējuma un politikas ne tikai nacionālā, bet arī ES līmenī; izpētīts produkta dzīves cikls un tā radītās ietekmes, nonākot pie secinājuma, ka ir biznesa modelis, kas nerada tik lielu ietekmi uz vidi, kā publiskajā sektorā tiek lēsts; biznesa lēmumi tiek balstīti zinātniskos pētījumos. Attiecīgi ir tapusi stratēģija, kas paredz biznesa modeļa maiņu.
Līdz 2023. gadam ESG (vide, sociālie un pārvaldības principi) kustība no ANO korporatīvās sociālās atbildības iniciatīvas ir izaugusi par globālu fenomenu. Lai gan iniciatīva ir apsveicama, lai optimizētu un stiprinātu apritīgumu, joprojām trūkst vienota standarta un metodes, lai iegūtie rezultāti būtu salīdzināmi. Visbiežāk tieši ESG tiek izmantots, lai definētu uzņēmuma un investīciju ilgtspēju.
LDDK diskusiju telts programma “Sociālais dialogs darba devēju izpildījumā” ietvēra sešas diskusijas:
1. “ChatLDDK: Mākslīgā intelekta loma darba devēja un darba ņēmēja attiecību dinamikā”
2. “Zaļš vairs nav tikai zaļš – kā vērtēt vides, sociālos un pārvaldības ilgtspējas principus?”
3. “Vai no savām kļūdām var iemācīties vairāk nekā skolā?”
4. “Kā padarīt koplīgumu iekārojamu?”
5. “Latvijas ekonomika: sacensība ar sevi vai ar kaimiņvalstīm?”
6. “Diena pēc Eiropas parlamenta vēlēšanām”
“Mēs gribam lepoties ar Latvijas darba devējiem ne mazāk, kā lepojamies ar mūsu sportistu medaļām. Kā veicināt uzticēšanos valsts pārvaldei, kā virzīt dialogu uz rezultātu un diskutēt par iespējām, kas Latvijas darba devējiem pieejamos nosacījumus padarītu konkurētspējīgākus? LDDK LAMPAs programma lai kalpo kā paraugs tam, kā valsts līmenī būtu jānorit diskusiju un rīcības plānu izveides procesiem, jo darba devēji zina, kā panākt rezultātus,” LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
LDDK ir viens no Latvijas normatīvajā regulējumā nostiprinātajiem sociālajiem partneriem, kas piedalās sabiedrības labklājību veicinošu lēmumu pieņemšanā, izmantojot sociālo dialogu kā instrumentu. Ar LDDK piešķirto atbildību, LAMPAs diskusiju rezultāti tiks likti uz sarunu galda nākamajās sarunās ar sociālajiem partneriem un valdību.
Foto autors: Toms Norde.
