Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmuma “Laflora” Kaigu purvā Jelgavas novadā īstenots starptautisks zinātnisks pētījums, kurā 110 zinātnieku komanda pētīja oglekļa uzkrāšanos dažāda veida purvos visā pasaulē. Pētījumā secināts, ka atmosfēras temperatūras paaugstināšanās var samazināt uzkrātā oglekļa daudzumu purvos; Kaigu purvam lielāks oglekļa uzkrāšanās potenciāls nekā citiem kūdrāju veidiem globālā salīdzinājumā.
Starptautiskais pētījums norisinājās 28 valstīs 180 purvos. Viens no purviem bija “Laflora” Kaigu purvs, kurā pētījumu veica zinātnieks, Latvijas Universitātes profesors, Normunds Stivriņš, norādot, ka pētījuma galvenais secinājums ir – “augstākas temperatūras veicina organiskās vielas sadalīšanos, kas samazina oglekļa saglabāšanos augsnē un kūdrā. Kaigu purvā iegūtie dati liecina, ka, lai arī organiskais materiāls, kurš no jauna uzkrājies zemā tipa kūdrā, var būt jutīgs pret temperatūras paaugstināšanos, šī ekosistēma ir ar lielāku oglekļa uzkrāšanās potenciālu salīdzinājumā ar citiem mitrāju veidiem.”
Pētījumā Kaigu purvs kā saldūdens mitrājs/ kūdrājs mērenajā klimata zonā, raugoties no ekosistēmu viedokļa, saglabāja aptuveni par 26–40% vairāk organiskās vielas nekā, piemēram, plūdmaiņu purvi, kuri saglabāja tikai aptuveni 15% organiskās vielas. Salīdzinot ar ekosistēmām, piemēram, mangrovēm vai jūras zāļu teritorijām, saldūdens mitrājos konstatēts līdz pat 50% lēnāks organiskās vielas noārdīšanās ātrums, kas norāda uz būtiski samazinātiem oglekļa zudumiem. Raugoties no klimata viedokļa, mērenās klimata zonās esošajos kūdrājos, tajā skaitā, Kaigu purvā saglabājās līdz pat 30% lielāks organikas apjoms nekā citās daudz siltākās klimata zonās esošajos mitrājos/kūdrājos. Pētījuma "Climate Effects on Belowground Tea Litter Decomposition Depend on Ecosystem and Organic Matter Types in Global Wetlands" rezultāti publicēti prestižajā zinātniskajā žurnālā “Environmental Science and Technology”: https://pubs.acs.org/doi/10.1021/acs.est.4c02116
Pētījumā zinātnieki pārbaudīja zaļās un rooibos tējas sadalīšanās tendences augsnē un kūdrā. Tējas izmantošana zinātnē ir pārbaudīta un aprobēta metode, lai noteiktu oglekļa izdalīšanos no augsnes atmosfērā, tomēr šī ir pirmā reize, kad tēja izmantota tik plaša mēroga un ilgtermiņa pētījumam purvos.
Kaigu purvā zemā tipa kūdrā 15 cm dziļumā tika ievietoti vairāki desmiti divu tipu tējas maisiņi un trīs gadu garumā mērītas organiskās masas izmaiņas. Iegūtie rezultāti izmantoti, lai aprēķinātu oglekļa saglabāšanās tendences Kaigu purvā, kas papildināja globālo rezultātu kopu no citiem mitrājiem un purviem.
Tējas izmantošana nodrošina vienkāršu un standartizētu veidu, lai noteiktu, kā klimats, biotopa un augsnes tips ietekmē oglekļa sadalīšanās ātrumu mitrājos un kūdrājos. Zaļā tēja satur organisko vielu, kas viegli sadalās, savukārt rooibos tējas organisko vielu sadalīšanās notiek lēnāk. Tieši šo abu tējas veidu atšķirības ļāva pētniekiem iegūt pilnīgāku priekšstatu par mitrāju oglekļa uzkrāšanas spēju.
“Pētījums ir nozīmīgs solis “Laflora” klimatneitralitātes stratēģijas praktiskajā realizācijā, izvēloties efektīvākos emisiju kompensējošos pasākumus zemes izmantošanā un oglekļa piesaistes projektus. Vispirms zinātnē balstīti dati, tad normatīvā bāze aprēķiniem un sekojoši – konkrētu pasākumu īstenošana, veicot regulāru monitoringu un patiesās emisiju bilances atspoguļošanu uzņēmuma ilgtspējas ziņojumos. Tāda ir “Laflora” pieeja un pienesums valsts klimata mērķu sasniegšanā,” saka Uldis Ameriks, “Laflora” vadītājs.
Tējas maisiņu eksperiments: tējas maisiņi īsi pirms to ierakšanas zemā tipa kūdrā "Laflora" Kaigu purvā Jelgavas novadā.
Pētījuma “Climate Effects on Belowground Tea Litter Decomposition Depend on Ecosystem and Organic Matter Types in Global Wetlands” eksperimentu vietas.
Uzziņai:
Normunds Stivriņš ir Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesors un vadošais pētnieks; Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju Universitātes Meža un vides zinātņu fakultātes doktorants; Tallinas Tehnoloģiju Universitātes Ģeoloģijas nodaļas pētnieks; Ezeru un purvu izpētes centra valdes loceklis.
SIA "Laflora" ir viens no lielākajiem kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumiem Latvijā, kas kopš 1995. gada ražo kūdras substrātus dārzkopībai, lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, eksportējot produkciju uz vairāk nekā 40 valstīm pasaulē. Kūdras ieguvi uzņēmums veic trīs purvos 2059 ha platībā, no kuriem lielākie – Drabiņu purvs un Kaigu purvs Jelgavas novadā – ir uzņēmuma īpašums. “Laflora” nodarbina vairāk nekā 300 cilvēku Latvijas reģionos, 2023. gadā apgrozījums sasniedza 28,6 milj. eiro, samaksāto nodokļu apjoms 4,8 milj. eiro. Vairāk: www.laflora.lv.
Papildu informācija: Anda Zakenfelde, “Laflora” sabiedrisko attiecību vadītāja, tālr.26539348, anda.zakenfelde@laflora.lv
