2022. gada 3. jūnijā “Laflora” Drabiņu purva Kūdras amfiteātrī notika atjaunotās Latvijas Kūdras dienas atzīmēšana, lai veicinātu sabiedrības izpratni par kūdras nozīmi Latvijai. Kūdras dienas atzīmēšana kā tradīcija sākotnēji tika ieviesta pirms gandrīz simts gadiem – Ulmaņlaiku Latvijā reģionos, kur tolaik notika aktīvākā kūdras ieguve. Par godu tradīcijas atjaunošanai Kūdras dienas dalībnieki kopīgi veidoja skulptūru no kūdras.
Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums “Laflora” atjauno Kūdras dienas tradīciju Latvijā, lai veicinātu sabiedrības izpratni par kūdru, tās pielietojumu, nozīmi un neizmērojamo potenciālu valsts labklājības veidošanā, kā arī pateiktos kūdras nozarē strādājošajiem. Kūdra ir tradicionāli izmantots, lēni atjaunīgs Latvijas dabas resurss, kura apjoms, pateicoties Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, ar katru gadu pieaug.
Kūdras ieguves un pārstrādes nozares vēsture Latvijā sniedzas gadsimtiem senā pagātnē. Kūdrai ir plašs pielietojums arī mūsdienās - to lieto dārzkopībā kā bioloģisku pamatu veselīgas pārtikas un dekoratīvo un koku stādu audzēšanai, kam nav atrastas videi draudzīgākas alternatīvas. Kūdru var izmantot arī enerģētikā siltumapgādes nodrošināšanai – vēsturiski Latvijā tas plaši darīts un būtu apsverams arī šī brīža enerģētiskās krīzes apstākļos. Tāpat kūdra tiek izmantota kā celtniecības materiāls, mākslā un interjera dizainā, medicīnā u.c.
Kūdras dienas dalībnieki kopīgi veidoja kūdras skulptūru par godu Kūdras dienas tradīcijas atjaunošanai. Skulptūras veidošana notika kūdras mākslinieka Edgara Amerika vadībā, baudot izcilā latviešu mūziķa Vara Vētras mūziku kūdras amfiteātra netradicionālajā, nedaudz mistiskajā gaisotnē.
Uldis Ameriks, “Laflora” valdes priekšsēdētājs ir pārliecināts: “Būtiski, ka mēs paši Latvijā apzināmies kūdras neizmērojamo potenciālu un kūdras sniegtās priekšrocības pasaules mērogā! Kūdra ir gadsimtos pierādīta Latvijas vērtība, esam kūdras lielvalsts! Zīmīgi, ka pašreizējā Rietumeiropas valstu labklājība, patiesībā, uzcelta tieši uz purviem un kūdras. Aicinu izmantot šo Dieva doto resursu gudri, ilgtspējīgi un starp vides un sabiedrības interesēm sabalansēti! Mums kūdras resurss jāizmanto gudrāk, nekā to darījusi Rietumeiropa, kas savus purvus pilnībā iznīcinājusi un tagad vēlas kūdras un purvu izmantošanu nepamatoti liegt arī mums.”
Ulmaņlaiku Kūdras dienas tradīcijas
Pirmskara Latvijā valsts ne tikai organizēja kūdras ieguvi, bet arī veicināja tās plašu izmantošanu. Ikgadējās Kūdras dienas, kas tika organizētas 1930.-tajos katru gadu citā novadā, apmeklēja vairāki tūkstoši cilvēku – kūdras ražotāji, izmantotāji un interesenti. Notika dažādu iekārtu un darba metožu demonstrējumi, ekskursijas uz purviem, nozares godalgu pasniegšana, izstādes, orķestra priekšnesumi un pat Kūdras dienas dievkalpojumi.
Uzziņai
- Pirmās ziņas par kūdras ieguvi Latvijā ir no 17.gs. otrās puses. Kūdras ieguve kurināšanai notikusi visā Latvijas teritorijā. Vēlāk ap 20.gs. sākumu kūdru sāka izmantot arī pakaišiem un augsnes ielabošanai;
- Pirmā publikācija par kūdras ieguvi un izmantošanu Latvijā publicēta 1797.gadā.
- Sākotnēji kūdru izraka ar lāpstām kā kūdras ķieģelīšus nenosusinātos purvos, 19.gs. vidū parādījās pirmās kūdras ieguves mašīnas, darbināmas ar zirgiem vai tvaiku. 19.gs beigās purvus kūdras ieguvei sāka nosusināt;
- Pirms Pirmā Pasaules kara kūdru raka vairāk nekā 300 purvos, visbiežāk nelielos apjomos, vienas vai divu saimniecību apkurināšanai un izmantošanai lauksaimniecībā;
- Intensīva kūdras ieguve un purvu pētīšana sākās tikai pēc neatkarīgas Latvijas valsts nodibināšanas;
- 1920. gadā tika nodibināta Kūdras izmantošanas valde, kura par valdības līdzekļiem plašos apmēros uzsāka ražot kurināmo kūdru.
- Sistemātiska purvu apzināšana uzsākta 20.gs. 20.-tajos gados, kad pie Latvijas Universitātes tika nodibināta Purvu un kūdras izmantošanas katedra, kas pārtapa Purvu institūtā;
- 1930.-1950. gados valsts nodibināja vairākus lielus uzņēmumus kūdras ieguvei, piemēram, “Misas kūdras fabrika”, “Olaines kūdras fabrika”, “Seda” u.c.
- Vēsturiski lielākais kūdras pieprasījums bijis enerģētikā (Rīgas TEC-1) un lauksaimniecībā pakaišiem. Pēc 2003.gada, kad pārtrauca enerģētiskās kūdras izmantošanu TEC-1, nozare pārorientējās un iegūst un pārstrādā kūdru dārzkopībai un mežsaimniecībai.
- Purvi klāj 10% no Latvijas teritorijas, kūdras ieguve notiek vien 4 % no kopējās kūdras atradņu teritorijas.
(Avots: A.Šnore “Kūdras ieguve”)
Papildu informācija: Anda Zakenfelde, Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmuma “Laflora” sabiedrisko attiecību vadītāja, 26539348, anda.zakenfelde@laflora.lv , www.laflora.lv
