2020.gada kūdras ieguves sezonā viens no lielākajiem kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumiem Latvijā “Laflora” ieguvis lielāko kūdras ieguves apjomu pastāvēšanas vēsturē – 120 tūkstošus tonnu kūdras un, neskatoties uz pandēmijas apstākļiem, kāpinājis eksportu un apgrozījumu par 15%. Šogad uzņēmums atzīmē savas darbības 25. jubileju – šis gads bijis intensīvs un piesātināts. Par šī gada kūdras ieguves sezonas rezultātiem, rūpnīcas būvniecību Latgalē, Zemgales reģiona “zaļo” industriālo zonu ar vēja parku - gada apskatā stāsta Uldis Ameriks, “Laflora” valdes priekšsēdētājs.
Vai Eiropa grib aizliegt Latvijas kūdru?
Gada sākumā uzņēmums un visa kūdras nozare Latvijā saņēma zibens spērienu no skaidrām debesīm – Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar uzstādījumu par kūdras kā resursa ierobežošanu. 14. janvārī LTV raidījuma “Panorāma” korespondente Briselē Ilze Nagla paziņoja: “Pīlārs, kas visiem šķiet interesants, – Taisnīgās pārejas fonds (TPF). Tajā plānoti 7,5 miljardi eiro – tā būtu jauna nauda, uz kuru varētu pieteikties arī Latvija. Tie būs granti, lai palīdzētu reģionam, piemēram, Polijā, kur ir liels akmeņogļu īpatsvars enerģētikā, palīdzētu pāriet uz tīrāku enerģiju, Igaunijā savukārt ir problēmas ar degslānekli, bet Latvijā tā ir kūdra.”
Uldis Ameriks, “Laflora” valdes priekšsēdētājs, stāsta: “Tas viss noticis enerģētikas sakarā, par ko mums radās liela neizpratne, ņemot vērā to, ka no enerģētiskās uz dārzkopības kūdru pārorientējāmies jau pirms divdesmit gadiem. Loģiski, ka nozare meklēja skaidrojumu šiem paziņojumiem, ko mums neilgi pēc publiskā paziņojuma (28. februārī) deva EK izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis: “Latvijai nav uzstādījuma, ka būtu jāatsakās no kūdras iegūšanas, jo tā netiek iegūta kurināšanai, bet pamatā – lauksaimniecībai un dārzkopībai. Bet būs pieejami līdzekļi nozares modernizācijai, emisiju samazināšanai kūdras ieguvē.””
Rekordraža un klientu novērtējums
Šogad uzņēmums sasniedzis lielāko kūdras ieguves apjomu pastāvēšanas vēsturē. “Neskatoties uz pandēmiju, kura parādījās drīz pēc šiem paziņojumiem, kas bija un ir liels izaicinājums, gribu teikt paldies visiem mūsu sadarbības partneriem un darbiniekiem, ka mēs varējām šogad iegūt rekordražu – 120 tūkstošus tonnu kūdras, kas ir 10% no kopējā kūdras ieguves apjoma valstī. Mūsu klienti visā pasaulē to novērtēja, īpaši pandēmijas laikā saprotot, cik būtiska ir kūdrā audzēta veselīga pārtika, veselīgs dzīvesveids un pašu audzēti un izloloti dārzeņi un augļi,” tā U. Ameriks.
Šī gada ieguves apjoms ir par 15% lielāks nekā pērn. No kopējā ieguves apjoma 68% iegūtās kūdras bija frēzkūdra, savukārt 32% – grieztā sūnu kūdra. Eksporta apjoms šogad, neskatoties uz sarežģīto pandēmijas laiku – salīdzinājumā ar pērnā gada 11 mēnešiem pat palielinājies par 15%. Pavasarī, nemainoties līdzšinējiem ierastajiem eksporta apjomiem, pandēmija mainīja eksporta struktūru – uz laiku apsīka eksports uz Rietumeiropu, bet to kompensēja eksporta pieaugums uz Āzijas valstīm.
Apgrozījuma un darbinieku skaita pieaugums
Uzņēmuma apgrozījums šī gada 11 mēnešos sasniedzis 20 miljonus, kas ir par 18% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.
Būtiski, ka nozare pandēmijas laikā nepārtrauca darbību un līdz ar to cilvēkiem tika nodrošinātas darba vietas ar stabiliem ienākumiem, tajā skaitā jauniešiem, kuriem brīvlaikā bija iespēja strādāt un kopumā strādājošo skaits nesamazinājās, salīdzinājumā pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu.
Latgales reģionā nepieciešamas Taisnīgas pārkārtošanās fonda investīcijas
“Laflora” nomātajā Nīcgales kūdras purvā Daugavpils novadā tika turpināta iesāktā attīstība, nodarbinot 60 cilvēkus sezonā. Jaunās kūdras pārstrādes rūpnīcas būvniecības tālākie attīstības plāni šobrīd ir saistīti ar Taisnīgas pārkārtošanās fonda ietvaros plānotajiem nozares modernizācijas līdzekļiem, kā EK solījusi Eiropas Zaļā kursa ietvaros šī gada sākumā. “Tieši Latgale ir reģions, kur nepieciešamas šīs investīcijas un valsts atbalsts, uz ko mēs vēl joprojām ceram. Ja mums būs simtprocentīga pārliecība par nozares nākotni, tad varam plānot investīcijas. Cerību vieš šogad beidzot pieņemtās Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes, kas sniedz prognozējamību nozares dalībniekiem līdz 2030. gadam,” atzīst U. Ameriks.
Kopumā “Laflora” šogad veikusi ievērojamas investīcijas 1,5 miljonu eiro apmērā uzņēmuma attīstībā gan Latgales, gan Zemgales reģionā - sākot no ieguldījumiem infrastruktūrā un ražotnes paplašināšanā, tāpat arī tehnoloģisko procesu uzlabošanā un tehnikas iegādē un modernizēšanā.
Zaļā industriālā zona Kaigu purvā
Purvkopības koncepta ietvaros “Laflora” turpinājusi zaļo investīciju programmu, mazinot klimata pārmaiņas un atbildīgi atjaunojot Kaigu purva platības, kurās pārtraukta kūdras ieguve, jo palicis vien enerģētikai derīgais kūdras slānis. Šogad izveidotas priežu un melnalkšņu plantācijas 20 ha platībā. Tāpat paplašināti izmēģinājumu lauki ar jaunām paludikultūrām – kalmēm un skalbēm, kā arī dekoratīvajām kultūrām – viršiem un rododendriem, – kopumā 15 ha platībā. Kopējā rekulitivētā Kaigu kūdras purva platība pārsniedz 230 ha.
Purvkopības koncepts šī gada laikā transformējies līdz zaļās industriālās zonas izveidei, kas būtu Zemgales reģiona nozīmes projekts ar vairāk nekā 120 jaunām ilgtspējīgām darbavietām. Primārais zonas projekts ir “Laflora” vēja parks ar 90 MW jaudu, kas gada laikā spētu saražot
5% no kopējā Latvijas elektroenerģijas patēriņa. Vēja enerģiju plānots izmantot uzņēmuma pašpatēriņam kūdras ražotnē (900 MW), tam seko papildu attīstības projekti – siltumnīcu kompleksu būve koku stādu, kā arī dārzeņu un dekoratīvo stādu audzēšanai, inovatīvu ražotņu ar augstu energoietilpību un pievienoto vērtību piesaiste (20 ha industriālās zonas infrastruktūras izveide, nodrošinot ar “zaļo” enerģiju), inovatīvu un augstās tehnoloģijās balstītu bioekonomikas produktu ražošana, energoietilpīgu klimatneitrālu produktu ražošana, atjaunīgā tīrā ūdeņraža ražošana no “zaļās” enerģijas, ko plānots izmantot Jelgavas un novada transporta sistēmā, kā arī iecerēts veidot kūdras demonstrācijas centru.
Šobrīd plānotās investīcijas sasniedz ap 170 miljoniem eiro, un industriālās zonas izveides termiņš būtu līdz 2025. gadam. Ar industriālās zonas izveidi “Laflora” pieņem izaicinājumus, ko nes klimata pārmaiņas, tām pielāgojoties un kļūstot klimatneitrāliem līdz 2030. gadam.
“Neskatoties uz pandēmiju, “Laflora” vēja parka ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra būtu jānoslēdz 2021. gada pirmajā pusē, kas ir šī brīža plāns, un noteikti informēsim sabiedrību par procesa gaitu un sabiedrisko apspriešanu,” tā U. Ameriks.
Par SIA “Laflora”
- Apsaimnieko kūdras purvus 1993 ha platībā;
- Ieguve 2020. gadā: 120 000 t (pret 105 000 t 2019. gadā);
- Investīcijas uzņēmuma attīstībā 2020. gadā: 2 milj. eiro (pret 1,73 milj. eiro 2019. gadā);
- Samaksātie nodokļi: 2020. gadā par 11 mēnešiem: 3,2 milj. eiro (pret 3,2 milj. eiro 2019. gadā);
Informāciju sagatavoja: Sabīna Alta, “Laflora” projektu vadītāja, +371 29182962, sabina.alta@laflora.lv
