2022.gada 12.maijā - Jelgavas novada Kaigu kūdras purvā bijušo kūdras ieguves lauku rekultivācijas programmas ietvaros uzņēmums “Laflora” par 5 hektāriem paplašināja priežu plantācijas un sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava” organizēja zinātnisko pētījumu rezultātu demonstrācijas un zināšanu pārneses semināru valsts un privātajiem mežsaimniekiem par Latvijas apstākļiem piemērotu kūdras augšņu apmežošanu.
Šogad priežu plantācijas bijušajos kūdras ieguves laukos palielinātas par 5 hektāriem, iestādot vairāk nekā 5000 priežu stādus ar koksnes pelniem (5-10 t/ha) ielabotā kūdras augsnē. Koksnes pelni ir plaši pieejams vietējais materiāls, kas ir svarīgi aprites ekonomikas kontekstā. Kopējā apmežotā platība Kaigu kūdras purvā sasniedz jau 25 ha ar potenciālu piesaistīt 203 t CO2 ekvivalenta gadā, kas daļēji kompensē uzņēmuma radītās emisijas kūdras ieguvē un pārstrādē.
Priežu plantācijas veidotas sadarbībā ar LVMI “Silava”, balstoties uz ilggadējiem apmežošanas pētījumiem “Laflora” Kaigu kūdras purvā. Lai nodrošinātu pētījumu rezultātu demonstrāciju un zināšanu pārnesi uz mežsaimniecības nozari, šogad paralēli jauno koku stādīšanai “Laflora” organizēja lauka semināru. Tajā piedalījās pārstāvji no LVMI “Silava”, Latvijas Universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, AS “Latvijas Valsts meži”, Latvijas mežu sertifikācijas padomes, Dabas aizsardzības pārvaldes, Jelgavas novada pašvaldības u.c.
Latvijas apstākļiem piemēroti zinātniski risinājumi
Lauka seminārā LVMI “Silava” demonstrēja un skaidroja priekšrocības kūdras augšņu ielabošanai ar koksnes pelniem. Koksnes pelni ir efektīvs, dabiskas izcelsmes kūdras augsnes ielabošanas veids ar ilgstošu iedarbību, kas ir daudzkārt ilgāks nekā izmantojot minerālmēslojumu.
Tāpat zinātnieki demonstrēja siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mērījumu procesu un iepazīstināja ar apmežošanas ietekmi uz SEG emisijām no kūdras laukiem. Kā noskaidrots EK vides un klimata programmas projektā LIFE REstore, kura ietvaros “Laflora” Kaigu kūdras purvā tika pārbaudīta dažādu koku sugu ieaudzēšana kūdrājos, tieši priedes sniedz lielāko SEG emisiju samazinājumu un veicina CO2 piesaisti, kas ļauj visefektīvāk kompensēt kūdras ieguves un pārstrādes laikā radītās SEG emisijas.
Bijušo kūdras ieguves lauku rekultivācijas programma
Saskaņā ar “Laflora” atbildīgas purvkopības konceptu, uzņēmums Kaigu kūdras purva daļā, kur kūdras ieguve ir pabeigta, ieviesis rekultivācijas programmu vairāk nekā 200 ha platībā. Priežu plantāciju veidošana meža ieaudzēšanai uzsākta pirms trīs gadiem. Apmežošana ir viens no rekultivācijas jeb zemes turpmākas izmantošanas veidiem, kas ļauj kompensēt kūdras ieguvē un pārstrādē radītās SEG emisijas un ir solis ceļā uz “Laflora” klimatneitralitāti. Tāpat uzņēmums īstenojis tādus rekultivācijas scenārijus kā brūkleņu pavairošana un audzēšana, rododendru, viršu un vaivariņu audzēšana, biškopība, sfagnu un citu paludikultūru audzēšana, augsto krūmmelleņu un lielogu dzērveņu audzēšana.
Nākamais etaps “Laflora” rekultivācijas programmā ir vēja parka un Zaļās industriālās zonas izveide Kaigu kūdras purvā, kam būs nozīmīga loma visa Zemgales reģiona klimatneitrālā attīstībā.
Papildu informācija: Anda Zakenfelde, Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmuma “Laflora” sabiedrisko attiecību vadītāja,
+371 26539348 , anda.zakenfelde@laflora.lv , www.laflora.lv