2019. gada rudenī īstenota izstrādāto kūdras ieguves lauku apmežošanas zinātnisko pētījumu pirmā kārta kūdras ieguves uzņēmuma “Laflora” Kaigu purva rekultivācijas programmā.
Šoruden īstenota izstrādāto kūdras ieguves lauku apmežošanas zinātnisko pētījumu pirmā kārta kūdras ieguves uzņēmuma “Laflora” Kaigu purva rekultivācijas programmā. Vairākus gadus ilgušais pētījums devis visai kūdras nozarei būtiskus secinājumus par Latvijas apstākļiem piemērotākajām koku sugām koksnes biomasas audzēšanai kūdrājos pēc kūdras ieguves pabeigšanas, kā arī secinājumus par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanos, šādi rekultivējot izstrādātos kūdras ieguves laukus.
Kaigu purvā apmežotā teritorija nodrošina ievērojamu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu - 73 tonnas CO2 ekvivalenta gadā. “Laflora” rekultivācijas programmas ietvaros īstenotās bijušo kūdras ieguves lauku apmežošanas pirmā kārta īstenota uzņēmumam “Laflora” sadarbojoties ar Dabas aizsardzības pārvaldi, Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava” un Latvijas Kūdras asociāciju Eiropas Komisijas vides un klimata programmas LIFE projekta LIFE REstore ietvaros, kas norisinājās no 2015. līdz 2019. gadam. Atbildīga purvkopība Lai iedzīvinātu atbildīgas purvkopības konceptu Latvijā, kas nozīmē, ka kūdras ieguve notiek ilgtspējīgā veidā, iegūtā kūdra tiek pārstrādāta produktos ar pievienoto vērtību, kā arī, lai kompensētu kūdras ieguves procesā radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, uzņēmumā “Laflora” tiek īstenota plaša izstrādāto kūdras ieguves lauku rekultivācijas jeb pēc – izmantošanas programma.
Programma ir kūdras ieguves radīto emisiju kompensējošs pasākums, kas samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas un rada oglekļa dioksīda (CO2) piesaisti, tādējādi nodrošinot “Laflora” ieguldījumu valsts klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā. Rekultivācija ļauj atgriezt izstrādātos kūdras ieguves laukus ekonomiskajā apritē, nodrošinot ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu pēc kūdras ieguves pabeigšanas. Tāpēc 2017. gadā uzņēmums “Laflora” atsaucās Dabas aizsardzības pārvaldes aicinājumam un izstrādātā kūdras ieguves laukā Kaigu purvā 9 ha platībā sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava” ierīkoja eksperimentālo koku stādījumu. Apmežošana – ilgtspējīgs rekultivācijas veids Apmežojot izstrādātu kūdras ieguves lauku, var būtiski samazināt klimatu ietekmējošās oglekļa dioksīda emisijas – pieaugošā koku biomasa piesaista kūdrāju augsnes radītās emisijas. Koksnes biomasā uzkrātais oglekļa daudzums ir tieši proporcionāls augšanas gaitai – jo straujāks ir biomasas pieaugumus, jo vairāk oglekļa uzkrājas rekultivētajā platībā. “Šis ir apjomīgākais pēdējo 30 gadu laikā veiktais zinātniskais pētījums Latvijā par kūdras ieguves lauku rekultivāciju,” norāda Dagnija Lazdiņa, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” zinātniece.
Tika pētītas Latvijas apstākļiem piemērotākās koku sugas kūdras augsnēm (bērzs, melnalksnis, priede, papele) koksnes biomasas audzēšanai – sugas ar īsu aprites jeb augšanas – nobriešanas periodu. Kopumā pētījuma teritorijā iestādīti 6 636 koku stādi dažādās kombinācijās 80 blokos. Pirmo reizi Latvijā analizētas izstrādāto kūdras lauku augsnes ielabošanas iespējas ar koksnes pelniem un nepieciešamās optimālās pelnu koncentrācijas atšķirīgām koku sugām. Zīmīgi, ka koksnes pelni ir dabīgas izcelsmes un to iedarbība kūdras augsnēs var ilgt līdz pat 50 gadiem, kas ir daudzkārt ilgāk, nekā izmantojot minerālmēslojumu. Vienlaikus pētīta apmežošanas ietekme uz klimatu. Siltumnīcefekta gāzu emisiju mērījumi divu gadu ilgā periodā ļāvuši zinātniekiem secināt, ka apmežošana, īpaši, priedes stādījumi, bijušajās kūdras ieguves vietās ilgtermiņā var būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tādējādi apmežošana uzskatāma par vienu no efektīvākajiem bijušo kūdras ieguves lauku apsaimniekošanas scenārijiem no klimata viedokļa, kas sniedz arī sociālus un ekonomiskus ieguvumus. Kaigu purvā apmežotā teritorija nodrošina ievērojamu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu – 73 tonnas CO2 ekvivalenta gadā. Kaigu purva apmežošanas teritorijā pētījumi tiks turpināti arī pēc pirmās kārtas noslēguma, lai izvērtētu rezultātus ilgtermiņā.
Projektā LIFE REstore “Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā” sagatavotas rekomendācijas kūdras ieguves nozarei Latvijā par bijušo kūdras ieguves lauku ilgtspējīgu apsaimniekošanu. LIFE REstore pētījumu rezultāti – par dažādiem rekultivācijas veidiem, siltumnīcefekta gāzu emisijām, kūdrāju ekosistēmu pakalpojumu novērtējumu - apkopoti grāmatā “Kūdras ieguves ietekmētu teritoriju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana”, tā pieejama – šeit.
“Laflora” ir progresīvs uzņēmums, kas kompleksi saredz dabas resursu vērtību un savu darbību īsteno ilgtspējīgi, kontekstā ar klimata pārmaiņu mazināšanas mērķiem. Dabas aizsardzības pārvalde izskata sadarbības iespējas ar uzņēmumu arī nākotnē - izvērtēšanai Eiropas Komisijas vides un klimata programmā LIFE iesniegts jauns projekts, kurā “Laflora” jau kā projekta partneris piekritis iesaistīties ar paludikultūru audzēšanas teritorijām gandrīz 20 ha platībā,” norāda Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotā LIFE REstore projekta vadītāja Ieva Saleniece. Vairāk par LIFE REstore: restore.daba.gov.lv.
Izstrādāto kūdras ieguves lauku rekultivācijas programma Nākamais rekultivācijas programmas etaps ir apmežošanas paplašināšana, izmantojot pirmās kārtas zinātnisko pētījumu rezultātus. Jau nākamgad, sadarbojoties ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava”, plānots izveidot jaunu rekultivācijas teritoriju 4 ha platībā – priedes stādījumus, ielabojot augsni ar optimālo koksnes pelnu devu. Tādējādi vēl vairāk tiks veicināts siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums un CO2 piesaiste Kaigu purvā. Kopumā “Laflora” rekultivācijas programma Jelgavas novada Kaigu purvā ietver teritorijas gandrīz 189 ha platībā, kur sadarbībā ar zinātniekiem un dažādām organizācijām tiek meklēti inovatīvi, zinātniski pamatoti izstrādāto kūdras ieguves lauku rekultivācijas veidi. Purvā ierīkotas ogulāju plantācijas (dzērvenes, krūmmellenes, brūklenes), notiek dažādu purva augu kultivēšana biomasas ražošanai un teritoriju renaturalizācijai, piemēram, kūdru veidojošās sfagnu sūnas, kalmes – skalbes, kā arī ierīkoti stādījumi viršu, vaivariņu un rododendru kultivēšanai ar mērķi veidot komerc-stādaudzētavas, notiek pētījumi par bišu un kameņu stropu izvietošanu.
Šogad uzsākta “Laflora” vēja enerģijas parka izveides ieceres īstenošana Kaigu purvā – norisinās ietekmes uz vidi novērtējuma process, lai uzņēmums savam pašpatēriņam un publiskajam tirgum nodrošinātu “zaļo enerģiju”. Nākamā gada sākumā jelgavnieki un Jelgavas novada iedzīvotāji tiks aicināti uz sagatavotās ieceres sabiedrisko apspriešanu.
Uzņēmums “Laflora” Jelgavas novada Kaigu purvā strādā kopš 1995. gada, bet kūdras ieguve purvā uzsākta pagājušā gadsimta 60-tajos gados. Purva kopējā platība ir 1535 ha, kur rūpnieciska kūdras ieguve norisinās 763 ha, rekultivācijas programma tiek īstenota 189 ha, bet līdzās 583 ha platībā izveidota Eiropas nozīmes īpaši aizsargājama daba teritorija Natura 2000. Kaigu purvs ir labs piemērs tam, ka līdzās var pastāvēt gan dabas aizsardzības intereses, gan saimnieciskā darbība.
Papildu informācija: Anda Zālmane Kūdras pārstrādes uzņēmuma “Laflora” Sabiedrisko attiecību vadītāja 26539348, anda.zalmane@laflora.lv
