Ar ziņu saistītais attēls

PAR KŪDRAS NOZARES PĀRVALDĪBAS PILNVEIDI LATVIJĀ

Valsts kontroles ziņojums par kūdras resursu pārvaldību ir ļoti vērtīgs pagrieziena punkts kūdras nozarei Latvijā. Proti, tas izgaismo problemātiku, par kuras risināšanu kūdras nozares uzņēmumi ir iestājušies jau gadiem ilgi.

Valsts kontroles ziņojums par kūdras resursu pārvaldību ir ļoti vērtīgs pagrieziena punkts kūdras nozarei Latvijā. Proti, tas izgaismo problemātiku, par kuras risināšanu kūdras nozares uzņēmumi ir iestājušies jau gadiem ilgi, tostarp, vietējā kapitāla kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums “Laflora”, kas 16% jeb 308 ha no savām kūdras ieguves teritorijām iznomā no valsts. 

Kūdras ieguve un pārstrāde, kas ir tradicionāla Latvijas tautsaimniecības nozare un rada ievērojamu pienesumu valsts ekonomikai – institucionāli netiek uzskatīta par nozari – tās pārvaldība ir izkaisīta un nepārskatāma. Kūdras nozare veido 6% no Latvijas kopējā eksporta - no vietējā dabas resursa tiek ražoti produkti ar pievienoto vērtību izmantošanai dārzkopībā visā pasaulē. 

Ilgtspējīga pārvaldība iespējama, nosakot kūdras ieguvi un pārstrādi kā atsevišķu nozari, līdzīgi kā zivsaimniecību, mežsaimniecību vai jebkuru citu ar dabas resursiem saistīto tautsaimniecības nozari. Nepieciešams noteikt nozares pārvaldībai vienu atbildīgo ministriju, piemēram, Zemkopības ministrija vai Ekonomikas ministrija; tāpat nepieciešams izveidot Ģeoloģijas dienestu, kas uzskaita pieejamos resursus, izsniedz licences un uzrauga ieguvi, atbild par resursu apsaimniekošanu un stratēģiski ilgtspējīgu izmantošanu. Šobrīd šīs funkcijas izkaisītas starp Zemkopības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, LVĢMC, “Latvijas valsts meži” u.c. Svarīgs risinājums ir arī Valsts kontroles minētais zemes dzīļu ilgtspējīgas apsaimniekošanas plāns, kas kūdras nozares gadījuma jau ir tapis – “Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes” un gaida savu apstiprināšanu Ministru Kabinetā. Šīs pamatnostādnes nosaka nepieciešamību valstiski izvērtēt pieejamos kūdras resursus, kā arī, ņemot vērā dabas aizsardzības un sociāli ekonomiskos aspektus, pieņemt lēmumu – kādu daļu no apjomīgajiem kūdras purvu resursiem Latvijā (purvi aizņem 10% no visas Latvijas teritorijas) atstājam dabas aizsardzībai, bet kādu daļu no tiem varam izmantot valsts labklājības celšanai. 

Ņemot vērā, ka kūdras ieguve ir lēns un investīciju ietilpīgs process, uzņēmējiem tas dotu nepieciešamo ilgtermiņa stabilitāti, lai izvērstu vietējo ražošanu un veicinātu nodarbinātību, kas būtiski - tieši reģionos. Jāuzsver, ka Valsts kontroles ziņojumā minētais 178 miljonu eiro eksports veidojas tieši no iegūtā dabas resursa pārstrādes par produktiem ar pievienoto vērtību šeit pat Latvijā uz vietas. Nav pamatoti to salīdzināt ar kūdras kā izejmateriāla purvā vērtību. Faktiski, kūdra ir Latvijas iespēja – izmantot vietējos dabas resursus nevis tikai, lai no vietējā dabas resursa radītu augstvērtīgus kūdras produktus eksportam Rietumeiropas dārzkopjiem, bet lai attīstītu spēcīgu stādaudzēšanas nozari tepat Latvijā vietējā kūdras produktā. 

“Laflora” iestājas par skaidru nozares definējumu, ilgtspējīgu pārvaldību un mērķtiecīgu stratēģisku plānošanu, kas ļautu celt valsts ekonomiku.