Ar ziņu saistītais attēls

“LAFLORA” STĀDOT PRIEDES, VEICINA SEG EMISIJU SAMAZINĀJUMU

Kaigu kūdras purvā vietā, kur savulaik notikusi kūdras ieguve, aptuveni 4 ha platībā uzņēmums sadarbībā ar zinātniekiem veica priežu stādīšanu plantāciju meža ieaudzēšanai.

“Laflora” piederošajā zemes īpašumā – Kaigu kūdras purvs – vietā, kur savulaik notikusi kūdras ieguve, aptuveni 4 ha platībā uzņēmums sadarbībā ar zinātniekiem veica priežu stādīšanu plantāciju meža ieaudzēšanai. Pētījumi liecina, ka priedes stādījumi ir klimatam draudzīgs bijušo kūdras ieguves lauku rekultivācijas veids, kas ļauj efektīvi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un veicina CO2 piesaisti. Diemžēl sakarā ar ārkārtējo situāciju valstī un pulcēšanās ierobežojumu dēļ, plānotā lielā priežu stādīšanas talka ar iesaistītajām ministrijām un valsts un nevalstiskajām organizācijām, notiks citu gadu, šogad stādīšanu paveica ar “Laflora" darbinieku līdzdalību, ievērojot maksimālu piesardzību esošajā situācijā. Stādījuma vietā kūdras ieguve tika pabeigta ap 2010. gadu. Šobrīd, vadoties pēc Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” speciālistu ieteikumiem lauku sagatavoja stādīšanai, ar izkliedētāja palīdzību iestrādājot tajā ≈5 t tonnas koksnes pelnu uz hektāra. Koksnes pelni ir kūdras augsnes ielabošanas veids, turklāt tie ir dabīgas izcelsmes un to iedarbība var ilgt līdz pat 50 gadiem, kas ir daudzkārt ilgāk, nekā izmantojot minerālmēslojumu. Kaut arī sākotnēji augam pietiek ar tām barības vielām, kas ir substrātā, kur tas audzis, tomēr aptuveni divu gadu laikā barības vielas sāk trūkt, tāpēc pēc iepriekš veiktajiem pētījumiem, šobrīd speciālisti var ieteikt augsnē jau pirms stādīšanas iestrādāt koksnes pelnus, ar kuru palīdzību augi saņem vajadzīgos mikroelementus un makroelementus – kāliju un fosforu, kuri pēc kūdras ieguves atlikušajā augsnes slānī ir augiem nepietiekamā daudzumā. Šis arī ir viens no spilgtiem aprites ekonomikas piemēriem – deponējamo atkritumu izmantošana, kā arī klimata mērķu sasniegšana, piesaistot CO2 emisijas augošo koku biomasā un no tās vēlāk izgatavotajos produktos. “Ņemot vērā faktu, ka uz lauka gar grāvjiem jau bija sācies dabisks apmežošanās process, jau ieaugušies 1-3 m augstie kokaugi, daļa no tiem tika atstāti nākotnes mežaudzes dažādošanai, tādējādi vēlāk audzei augot, tā būs pievilcīgāka, ainaviskāka un līdzināsies dabiskam mežam, saglabājot šos dažāda vecuma augus. Tāpat, esošajā laukā, atlikušais kūdras slānis (0,5 m un vairāk) ir biezs, vecāko kokaugu sakņu sistēma to stabilizē un uzlabo augsnes nestspēju,” atzīst LVMI “Silava” vadošā pētniece Dagnija Lazdiņa. Kopumā rindās tika iestādīti aptuveni septiņi tūkstoši priežu stādu. Uz jauno lauku – topošo mežu, pārnesta pieredze no Eiropas Komisijas vides un klimata programmas LIFE īstenotā pētījuma par siltumnīcefekta gāzu emisijām (SEG) no purviem Latvijā, kuru vadīja Dabas aizsardzības pārvalde – LIFE REstore (restore.daba.gov.lv) un kurā piedalījās gan “Laflora”, gan LVMI “Silava”, kā arī no citiem agrāk veiktiem pilotpētījumiem SIA “Rīgas meži” platībās un citur. To pieredze rāda, ka ilgtermiņā vislabākā koku suga stādījumiem mitrā organiskā augsnē ir priede. Sākotnēji labāk aug bērzs, bet pēc literatūras tam būtu jābūt melnalksnim: “Dabā – esošajos stādījumos, esam pārliecinājušies par to, ka ilgākā termiņā vislabākā tomēr ir priede, sākotnēji mazāka, tomēr tā katru gadu parāda aizvien lielāku pieaugumu kā augstumā, tā “platumā”,” tā D. Lazdiņa. Apmežošana ir viens no rekultivācijas jeb turpmākas zemes izmantošanas veidiem, kas jau īstenots “Laflora” piederošajā Kaigu purva daļā, kur kūdras ieguve beigusies. Tāpat uzņēmums īstenojis tādus rekultivācijas scenārijus kā brūkleņu pavairošana un audzēšana, rododendru, viršu un vaivariņu audzēšana, biškopība, sfagnu un citu paludikultūru audzēšana, augsto krūmmelleņu un lielogu dzērveņu audzēšana. “Turpinot mūsu uzņēmuma atbildīgas purvkopības koncepta īstenošanu dzīvē, stādījām priežu audzi izstrādātajā kūdras ieguves vietas nogabalā. Tas ir piemērs, kā ar kompensējošu pasākumu palīdzību aktīvi iesaistāmies klimata mērķu sasniegšanā, nodrošinot oglekļa dioksīda piesaisti,” tā Uldis Ameriks, SIA “Laflora” valdes priekšsēdētājs. Kopā ar LVMI “Silava” zinātniekiem, pēc lauka apmežošanas, stādījums tiks papildināts ar zemsedzes augiem, dažādos izmēģinājuma blokos, stādot rododendrus, dažādas mētras ar ēdamām ogām un dārza mellenes, saimnieciskās darbības paplašināšanai.